Gurķi satur 95-98% ūdens, tāpēc tos dažreiz nepelnīti uzskata par mazvērtīgiem. Pēc uzturzinātnieku atziņām, vienam cilvēkam gadā būtu jāpatērē vismaz 14-15kg gurķi. Gurķu lielākā vērtība – tie satur bāziskus minerālsāļus, īpaši kāliju, kalciju, magniju, organiskos savienojumos jodu u.c. Gurķus esam pieraduši lietot pie visiem gaļas ēdieniem, kaut arī daudzi no mums pat nezina, ka gurķi palīdz labāk izmantot gaļas produktus, saskalda dzīvnieku taukus. Gurķi pat nelielos daudzumos lietoti, mazina ēstgribu, atvēsina, atsvaidzina. Ārstniecībā tos izmanto kā vielu maiņas regulētājus, dziedzeru darbības uzlabotājus, šūnu atjaunotājus. Gurķi ārstē locītavu iekaisumus, kaulu deformācijas. Pateicoties lielajai ūdens un minerālvielu klātbūtnei, gurķu lietošna uzturā palīdz šķīdināt urīnskābes sāļus, kas ir par labu gan nieru, gan aknu darbībai, kā arī atvieglina sirdsdarbību. Gurķi labi attīra asinis, novērš asinsvadu pārkaļķošanos. Gurķu lietošana ieteicama nervoziem cilvēkiem, tā arī samazina roku un kāju tirpšanu, sevišķi, ja lieto kompresēm. Gurķi ir samērā efektīvs līdzeklis pret vēdera aizcietējumiem, pēc operācijām zarnās novērš pūšanās procesus un attīra organismu.
Eleonora Mārciņa,
/ Bulduru dārzkopības vidusskolas pasniedzēja/
Gurķu uzturvērtība
Ne velti sakām ,,svaigs kā gurķis!” Pateicoties šī dārzeņa augstajam ūdens saturam, gurķu piedeva kļūst par atsvaidzinošu vasaras maltītes sastāvdaļu.
100 g nemizotu gurķu vidēji satur:
- 3,6 g ogļhidrātu;
- 0,7 g olbaltumvielu;
- 0,5 g šķiedrvielu;
- 0,1 g tauku;
- minerālvielas – kāliju, mangānu, magniju u.c.;
- C vitamīnu u.c.
Gurķu enerģētiskā vērtība ir 19 kcal/100g produkta.
Zemāk dotajā attēlā ir parādīts gurķos esošo nozīmīgāko uzturvielu daudzums, kas procentuāli atspoguļo, cik lielā mērā tas nosedz atsevišķu uzturvielu dienas devas pieaugušam cilvēkam.
Nozīmīgāko uzturvielu daudzums 100 g gurķu, izteikts procentos no ieteicamās dienas devas pieaugušajiem.