Tumšo tomātu audzēšana

Šogad izmēģinājuma kārtā uzņēmums Mārupes Siltumnīcas uzsācis tomātu šķirnes Chocomato jeb tumšo tomātu audzēšanu, biznesa portālam db.lv pastāstīja valdes priekšsēdētāja Maruta Kravale.

Lai gan nelielas korekcijas un izaicinājumus ir nesuši šīs vasaras karstie laikapstākļi, tomēr dārzeņu audzēšana notiek atbilstoši uzņēmuma izvirzītajam plānam. Tomātu un gurķu ražību lielā mērā ietekmē laikapstākļi, taču siltumnīcas ir tiem mazāk pakļautas – tās ietekmē saules gaisma un gaisa temperatūra, tomēr ietekme nav tik lielā kā, piemēram, graudkopībā vai piena lopkopībā. To, vai karstais laiks uzņēmumam radījis zaudējumus, ir grūti izmērīt un, lai to noteiktu, ir jānostrādā visa sezona, skaidro M.Kravale.

Šajā sezonā uzņēmuma siltumnīcās gurķi aug piecos hektāros. Jaunajās siltumnīcās produktivitāte ir krietni lielāka, stāsta uzņēmuma vadītāja. Ja vecajās siltumnīcās gurķu sezona sākas februāra beigās ar stādīšanu un beidzas oktobrī, tad jaunajās siltumnīcās ir gaismotā platība un tur sezona ir visu gadu. Tiek audzēti divu veidu gurķi – garie un īsie. «Ļoti ilgi cīnījāmies ar tirgotājiem, jo īsie gurķi tika saukti par lauka gurķiem. Jau otro gadu esam klasificējuši, ka tas ir īsais gurķis, un tā arī norādām savā dokumentācijā. Ļoti cenšamies, lai veikalā ir gan mūsu garie gurķi, gan īsie. Ļoti bieži īsos gurķus vēl aizvien klasificē kā lauka gurķus, bet pēc būtības tas nav lauka gurķis, jo ir audzis siltumnīcā. Pie mums tiek audzētas tādas gurķu šķirnes, kas nebūtu piemērotas audzēšanai mazdārziņos,» stāsta M.Kravale.

Tomātus uzņēmums šogad audzē 3,6 hektāros. Tie tiek iestādīti janvāra beigās, produkcija iegūta aprīlī un sezona tiek noslēgta novembra sākumā. Pārsvarā tiek audzēta šķirne «Quentero», bet šogad ir izmēģinājuma gads tumšajam tomātam «Chocomato», kā arī tiek audzēti plūmju tomāti. «Redzam, ka ziemā patērētāji vēlas ne tikai sarkanos tomātus, ir pieprasīti arī citu krāsu tomāti. Piemēram, «Mežvidi» un «Getliņi» audzē krāsainos tomātus. Tos pērk, bet ar šiem tomātiem mēs nevaram aizvietot sarkano tomātu, jo tas ir pamattirgus,» skaidro M.Kravale.

Pārsvarā visa uzņēmuma produkcija tiek audzēta Latvijas tirgum un nonāk kooperatīvā «Baltijas dārzeņi». Gada griezumā uz Igauniju un Lietuvu tiek eksportēti aptuveni 12-19% no kopējā apjoma. No 2009. gada visas siltumnīcas ir kooperējušās un kopīgi plāno tirdzniecību, audzēšanu, šķirņu izvēli un sezonu. Par jaunu produktu audzēšanu Mārupes Siltumnīcasnedomā. Ir izmēģināta paprikas audzēšana, tomēr izrādījies, ka tā nav konkurētspējīga ar importēto, jo ražīgums no viena kvadrātmetra bijis ļoti mazs.

«Pieprasījums pēc mūsu produkcijas pieaug. Pēdējos trīs gados mēs redzam, ka cilvēki ēd vairāk dārzeņu, arī ziemas mēnešos, un arī situācijā, kad iedzīvotāju skaits valstī samazinās. Ir nozares, kur patēriņš vai produkcijas apjoms samazinās, bet mēs paplašināmies uz ziemas mēnešu rēķina,» saka M.Kravale.

SIA «Mārupes Siltumnīcas» lielākā daļa produkcijas nonāk divos lielākajos veikalu tīklos – «Rimi» un «Maxima». «Patreiz redzam, ka attīstās «Top» tīkls un viņiem ir izaugsme. Ir izdevies atrast savu pircēju un nišu,» novērojusi M.Kravale. Tāpat produkcija tiek piegādāta ēdināšanas uzņēmumiem, kā arī vairumtirdzniecības bāzēm, kas piegādā mazākiem veikaliem.

Runājot par konkurenci Latvijas tirgū, SIA «Mārupes Siltumnīcas» vadītāja norāda: «Domāju, ka mēs ar vietējiem nekonkurējam, jo «Mežvidiem» ir ļoti specifiska niša un viņiem ir savi asorti tomāti. «Getliņi» ir ar konkrētu produktu – dzelteno un rozā tomātu. Es domāju, ka mēs papildinām viens otru.» Viņa gan norāda, ka ir diezgan liels pelēkais segments ar to produkciju, kas iziet caur tirgu.

Uzņēmumam sāpīga tēma ir ievestā produkcija. «Ja ir nosaukta pareizā izcelsmes valsts, tad konkurence ir pat godīga. Ja mēs zinām, ka novembrī vai decembrī nevaram nodrošināt ar Latvijas tomātiem vai gurķiem visu pieprasījumu, tad importam ir jābūt, taču ir jābūt norādītai patiesajai izcelsmes valstij. Mēs tiekam nostādīti ļoti negodīgos apstākļos, ja tā produkcija, kas tiek atvesta no citām valstīm, tiek uzdota par vietējo – tā tas notiek tirdziņos vai ielu tirdzniecībā. Lietuvas un Latvijas produkcijai ir diezgan līdzīgas cenas, ja mēs skatāmies Baltijas līmenī. Lētāki kādu brīdi bija Spānijas vai Āfrikas produkti. To cenu veido vairāki faktori – laikapstākļi, darba spēkam ir zemākas algas nekā Baltijā. Arī tādās valstīs kā Nīderlande vēl nav izdomāti roboti, kas varētu nolasīt tomātus vai gurķus. Tur strādā ukraiņi, poļi. Visā Eiropā šī ir darbaspēku patērējoša nozare un izmaksas ir ļoti no svara,» skaidro M.Kravale. Līdzīgi kā citiem uzņēmumiem Latvijā arī SIA «Mārupes Siltumnīcas» atrast darbiniekus kļūst arvien grūtāk.

AVOTS: DB.LV