Svaigi un kraukšķīgi gurķi 12 mēnešus gadā.
Gurķi satur 95-98% ūdens. Gurķu lielākā vērtība – tie satur bāziskus minerālsāļus, īpaši kāliju, kalciju, magniju, organiskos savienojumos jodu u.c. Gurķus esam pieraduši lietot pie gaļas ēdieniem, kaut arī daudzi no mums pat nezina – gurķi palīdz labāk izmantot gaļas produktus, saskalda dzīvnieku taukus. Gurķi pat nelielos daudzumos lietoti, mazina ēstgribu, atvēsina, atsvaidzina. Ārstniecībā tos izmanto kā vielmaiņas regulētājus, dziedzeru darbības uzlabotājus, šūnu atjaunotājus. Gurķi mazina locītavu iekaisumus, kaulu deformācijas. Pateicoties lielajai ūdens un minerālvielu klātbūtnei, gurķu lietošana uzturā palīdz šķīdināt urīnskābes sāļus, kas ir par labu gan nieru, gan aknu darbībai, kā arī atvieglina sirdsdarbību. Gurķi labi attīra asinis, novērš asinsvadu pārkaļķošanos. Gurķu lietošana ieteicama nervoziem cilvēkiem, tā arī samazina roku un kāju tirpšanu, sevišķi, ja lieto kompresēm. Gurķi ir samērā efektīvs līdzeklis pret vēdera aizcietējumiem, pēc operācijām zarnās novērš pūšanās procesus un attīra organismu.
Gurķus nevajadzēt mizot, jo tieši miza satur daudz vērtīgu vielu. Gurķim visvēlamākā uzglabāšanas temperatūra ir 14 °C. Gurķus nedrīkst uzglabāt ledusskapī, jo tad tie zaudē garšu un ātrāk bojājas.
Ne velti sakām ,,svaigs kā gurķis”! Pateicoties šī dārzeņa augstajam ūdens saturam, gurķu piedeva kļūst par atsvaidzinošu vasaras maltītes sastāvdaļu.
100g gurķu satur tikai 19 kalorijas.
